Formālo vingrojumu kompleksi korejiešu valodā saucas – TUL.

Katra tula sevī ietver pozīcijas, pagriezienus, pārvietošanos, blokus un sitienus, kurus izpilda pēc stingri noteiktas sistēmas, tādejādi atgādinot kaujas deju vai savdabīgu rituālu. Būtībā tas tā arī ir. Rituāla dejas, kuras atspoguļo cīņu ar iedomātu pretinieku, parādījās tālā senatnē, kad pirmatnējais mednieks atgriezās no cīņas ar mežonīgu zvēru vai ienaidnieku par to pastāstīt viņas bija vieglāk ar kustību palīdzību nekā ar vārdiem. Daudzkārt atkārtojot raksturīgo kustību izveidojās to aptuvena secība, veidojās deja iegūstot rituāla raksturu. To izpildot pārējie cilts kareivji varēja pārņemt paņēmienus no labākajiem cīnītājiem. Tādejādi izpildot tulas mēs zināmā mērā atgriežamies pie cīnītāju pagātnes. Formālie vingrojumi arī tagad ir galvenais veids kā sasniegt cīņas mākslu. Tikai pateicoties formāliem vingrojumiem radās iespēja nodot cīņas mākslu no paaudzes paaudzei. Cīņas mākslas meistari uzskata, ka cīņas abas daļas (formālie vingrojumu kompleksi un brīvā cīņa) papildina viena otru.

Apgūstot jebkuru tulu nepieciešams atcerēties elementu secību un iemācīties tos tehniski pareizi izpildīt. Bet kļūdās tas, kurš tulas būtību saskata tikai iepriekš minētajā. Formālie vingrojumi imitē īstu cīņu ar ienaidnieku ar attiecīgu psiholoģisku nostāju. Tieši šeit slēpjas formālo vingrojumu veikšanas īstā jēga. Jo īstā cīņā nav laika domāšanai. Tajā ir momentāni jāreaģē uz pretinieka darbību, ieliekot sitienos un blokos visu savu enerģiju, paralizējot pretinieka gribu ar savējo. Tieši tā tiek izpildītas tulas. Tās veicot ir jāmācās veidot visu augumu un izjust pretinieku. Katru tulu ieteicams no sākuma vairākas reizes atkārtot precizitātei, samērā lēni, ar atslābinātiem muskuļiem, bet pēc tam 10 līdz 20 reizes pēc kārtas ar nepieciešamo muskulatūras spriedzi un kaujas ritmu. Atpūta starp atkārtojumiem beidzas ar muskulatūras atslābināšanu un elpošanas vingrojumiem no 30 sekundēm līdz 1 minūtei. Veicot tulas ar pilnu atdevi, jutīsiet stipru nogurumu, dažreiz pat līdz ģībonim un vemšanai, bet jāiemācas pārvarēt nogurumu ar gribas spēku. “Just pretinieku” nozīmē redzēt iztēlotos pretiniekus, kauties nevis ar tukšumu, bet just no tā nāvējošus draudus. Tādēļ pareiza formālo vingrojumu izpilde ir nevis mehāniska kustību atkārtošana, bet gan īsta cīņa ar iedomātu pretinieku, ar katru sitienu cenšoties to nosist. Izpildiet formālo vingrojumu elementus ātri un plūstoši. Neaizmirstiet par ātrumu cīņas ritmā. Reālā cīņā ritms un ātrums vienmēr ir mainīgs. Tātad tādam jābūt arī treniņos. Īpašu uzmanību veltiet acīm, tās vienmēr skatās uz pretinieku nevis uz grīdu vai kaut kur sānis. Ja formālos vingrojumus izpildīsiet pareizi, tad visas kustības būs harmoniskas un pilnīgi īstas. Nav nozīmes mācīties jaunu tulu tikmēr, kamēr nepagūstiet tehniski pareizi tagadējo. Iemācījušies tulas, atkārtojiet tās visas katru dienu. Ja to darīsiet uzcītīgi vairāku gadu garumā, tad noteikti panāksiet nepieciešamos rezultātus. Cilvēka pilnveidošanās, kurš veic formālos vingrojumus, īstenojas pēc trim savstarpēji atkarīgām līnijām. Tās ir : tehnikas apgūšana līdz automātismam; prast saglabāt aukstasinību pat nāves brīdī; mācēt vadīt savu iekšējo enerģiju. Apskatīsim pateikto sīkāk.

Automātisms - Cīnītājiem ir jāreaģē tikai uz reālām situācijas izmaiņām. Piemēram: Tas pamanījis, ka pretinieks nedaudz atklājies. Redze tūdaļ sūta smadzenēm attiecīgu impulsu, bet smadzenes momentā dod komandu: “uzbrukt!”. Pie tam, šajā brīdī cīnītājs nedomā ar kuru kāju vai roku veikt uzbrukumu, bet automātiski (ātrāk nekā to pasaka saprāts) veic sitienu. Franču psihologs Pērs Žans teicis, ka automātisms ir nervu psihiska darbība, kura darbojas bez saprāta piedalīšanās. Pabeigsim šo tematu ar japāņu karatē meistara Masajuki Hisataka vārdiem: “Cīņā nedrīkst ne par ko domāt, tai skaitā arī par cīņas tehniku. Pār visu situāciju ir jāvalda bez saprāta psiholoģiskai sfērai. Tad tehnika veiks brīnumus automātiski vai spontāni…”.

Valdīšana pār iekšējo enerģiju - Jebkuram cilvēkam pat bērnam piemīt ļoti liela spēka enerģija, kaut arī par to pats nemaz nenojaušam. Ir nepieciešams vairāku cilvēku spēks lai noturētu vienu epilepsijas slimnieku lēkmes laikā vai apstādināt trakojošu ārprātīgo. Patiesībā sakoncentrēt visu savu enerģiju izdodas tikai tad, kad draud reālas nāves briesmas. Tātad, lai iemācītos valdīt pār savu iekšējo enerģiju pēc vēlēšanās, pirmkārt jāmāk atbrīvot savu psihi no visa liekā, kas traucē tās atslodzei un otrkārt, jāmāk momentāni sakoncentrēt visu psihisko un fizisko enerģiju vajadzīgajā ķermeņa vietā un mirklī.

Valdīšana pār emocijām un jūtām - Mūsdienu karate tēvam Gicinam Funakoši pieder vārdi: ”Vajag iemācīties uzvarēt pretinieku līdz cīņas sākumam”. Dvēseles miers un brīvība no apmulsuma ir paši galvenie cīņas mākslas principi. Bailes, niknums, pašpārliecība, aprēķins tikai traucē veiksmīgai cīņai.

 
Taekwon-do (ITF) ir 24 formālo vingrojumu kompleksi kurus sistematizējis Starptautiskās Taekwon-do federācijas (ITF) dibinātājs, prezidents, korejiešu meistars, Dienvidkorejas ģenerālis Čojs Hong Hi (9. Dans).
Katrai tulai ir sava nozīme, tā kaut ko simbolizē. Tās atšķiras arī pēc grūtības pakāpes. Šeit ir doti visu tulu nosaukumi.

1. Chon Ji 9. Choon Moo 17. Yoo Sin
2. Dan Gun 10. Kwan Gae 18. Choi Yong
3. Do San 11.Po Eun 19. Yon Gae
4. Won Hyo 12. Ge Baek 20. Ul Ji
5. Yul Gok 13. Eui Am 21. Moon Moo
6. Joong Gun 14. Choong Jang 22. So San
7. Toi Gye 15. Ju Che 23. Se Jong
8. Hwa Rang 16. Sam Il 24. Tong Il

 

 Saju Jirugi

 

 Saju Makgi

 

Chon Ji 

 

Dan Gun


Do San


Won Hyo

 

Yul Gok 

 

Joong Gun

 

Toi Gye

 

Hwa Rang 

 

Choong Moo 


Kwang Gae


Po Eun

 

Gae Baek 


Eui-Am Tul


Choong-Jang Tul


Juche Tul

Sam-Il Tul



Yoo-Sin Tul

 

Choi-Yong Tul 


Yon-Gae Tul


Ul-Ji Tul


Moon-Moo Tul


So-San Tul


Se-Jong Tul


Tong-Il Tul